Preču zīmes un virtuālās preces: reģistrācijas problēmas

Uzņēmumi bieži vien dod priekšroku tādiem zīmolu nosaukumiem, kuriem ir nozīme vai kuri spēcīgi asociējas ar to produktiem. Lai gan šāda pieeja var sniegt potenciālus ieguvumus mārketingā, no preču zīmju tiesību viedokļa tā parasti nav ieteicama. Šāda prakse var radīt vājas preču zīmes, kuras ir grūti aizsargāt, vai pat preču zīmes, kurām pilnībā trūkst atšķirtspējas un kuras tādējādi nevar reģistrēt.

Viens no preču zīmju tiesību pamatnoteikumiem ir, ka preču zīmes, kuras nespēj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem, nevar pildīt savu galveno funkciju un tādēļ tās nepelna aizsardzību. Ja pastāv šaubas par to, vai patērētāji zīmola nosaukumu uztvers kā komerciālas izcelsmes identifikatoru, attiecīgā apzīmējuma reģistrācija, visticamāk, tiks noraidīta.

Piemēram, vispārīgi nebūtu pieļaujams reģistrēt “Parma” attiecībā uz sieru. Tas ir tāpēc, ka Parma ir pilsēta, kas ir slavena ar savu Parmas sieru, un patērētāji, saskaroties ar vārdu “Parma”, visticamāk, to asociētu ar pilsētu vai konkrēto siera šķirnes nosaukumu, nevis siera zīmolu. Bet kā būtu ar “Parma” attiecībā uz virtuālo sieru? Šis jautājums, lai arī tas var izklausīties neparasti, skar svarīgus mūsdienu preču zīmju jautājumus.

2022.gada 1. jūlijā Vācijas pulksteņu ražošanas uzņēmums Glashütter Uhrenbetrieb GmbH iesniedza pieteikumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) ES preču zīmes “Glashütte ORIGINAL” reģistrācijai. Preču zīmes pieteikums aptvēra dažādas preces un pakalpojumus, tostarp lejupielādējamas virtuālās preces, proti, pulksteņus, hronometrus un to piederumus, izmantošanai tiešsaistē vai tiešsaistes virtuālajās pasaulēs 9. klasē, kā arī mazumtirdzniecības pakalpojumus un šo virtuālo preču nodrošināšanu 35. un 41. klasē.

Gan EUIPO eksperts, gan EUIPO Apelācijas padome konstatēja, ka preču zīmei trūkst atšķirtspējas Vācijas patērētāju acīs. Secinājums bija balstīts pieņēmumā, ka preču zīme izsauktu atmiņā  Glashites pilsētas reputāciju pulksteņu ražošanas nozarē, pat ja zīmi izmanto saistībā ar virtuālajām precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar pulksteņiem. Rezultātā uzņēmums iesniedza apelāciju Vispārējā tiesā, apgalvojot, ka Glashütte asociējas ar tradicionāliem pulksteņiem, bet ne ar virtuālām precēm un pakalpojumiem.

Savā 2024.gada 11.decembra spriedumā Vispārējā tiesa atzina EUIPO Apelācijas padomes lēmumu par pareizu. Tiesa atzīmēja, ka attiecīgā sabiedrības daļa principā uztvers virtuālās preces un pakalpojumus tāpat kā atbilstošās reālās preces un pakalpojumus. Tomēr tā precizēja, ka katra situācija ir jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā attiecīgo virtuālo preču un pakalpojumu raksturu. Tiesa turklāt norādīja, ka nav nozīmes tam, ka uzņēmums ir identiskas agrākas preču zīmes īpašnieks ar attiecinājumu uz pulksteņiem, jo EUIPO iepriekšējie lēmumi nerada tiesisko pienākumu iestādei lemt identiski.

Komentārs

Glashütte lieta ir nozīmīga, jo tā ir pirmā reize, kad Vispārējā tiesa pieņēma spriedumu par preču zīmes atšķirtspēju saistībā ar virtuālajām precēm un pakalpojumiem. No sprieduma izriet svarīga atziņa: reālās pasaules preces un pakalpojumi no preču zīmju tiesību viedokļa ir jāuztver līdzīgi kā virtuālās preces un pakalpojumi. Šī lieta arī kalpo kā vērtīgs atgādinājums tam, ka, lai izvairītos no problēmām ar atšķirtspēju un preču zīmju reģistrācijas atteikumiem, uzņēmumiem būtu jācenšas izmantot tādus zīmolus, kuri nerada ciešu asociāciju ar to produktiem.